Audzētāju apciemošana

 Kad nu beidzot ir atrasta adrese no īstā audzētāja, kurš tajā brīdī piedāvā kucēnus, tad var apciemot mazo četrkājaini. Šai vēlmei būtu jāvelta vismaz pāris stundu.

Kārtīgi novērojot kucēnus var redzēt viņu uzvedību daudzveidību, reakcijas uz apkārtējās vides faktiem un realitāti. Tur tad nu var atrast tos slinkos, ērtos, diezgan maz aktīvu suņu, turpmāko brēcēju, kurš dod vaimanājošas skņas, ja viņam kaut kas nav pa prātam, un arī tie fifīgie, kuriem jau pirmajās dienās šķēršļi nesagādāja nekādas grūtības.

Kā Lendzeru interesentam, vispiemērotākais laiks apraudzīt kucēnus būtu ap sesto nedēļu, tad viņu skelets un muskuļu sistēma ir tik tālu attīstīta, kadmazie var pārvietoties  mazliet tālāk no sava midzeņa. Šajā vecumā viņi rāda jau rakstura atšķirības un tiekas ar jaunām situācijām. Pirmos apliecinājumus par to, vai kucēns tiecas piemēram uz dominanci vai viņam – ir izteikta medību tieksme, var rast ar ciešāku novērošanu un nodarbošanos ar to.

Piemēram, ja viņam parāda bumbu un ripina to prom, ja viņš ir ar medību instinktu, tad tulīt pārtrauks spē ar saviem vienaudžiem un sekos bumbai. Ja viņš tā rīkojas bieži vai vienmēr, tad var scināt to, kad blakus visām citām dresūrām var pastiprināt viņa tieksmi uz medīšanu.

Lai arī Lendzeris, ne arī ņjūfaundlendietis, nav nekāds mednieks un nepieder nepiekādas medību suņu rases, tomēr ir viens otrs, kam patīk skriet pakaļ zaķiem vai arī kaķiem, pat ar ilgu izturību. Taču tas nenozīmē, kad šis medību objekts tiek nogalināts. Tā ir tikai rotaļa!

Ja kāds vēlāk ir nolēmis ar savu suni nodarboties ar speciālizglītošanos par glābējsuni vai pēddzinēju, tad ieteicams izvēlēties tādu kucēnu, kam patīk ļoti spēlēties un kustēties. Tādus suņus var vieglāk mācīt un arī tos motivēt, un ar spēlēšanos tos palolot.

 Apzinīgais un rūpīgais audzētājs noteikti atradīs vajadzīgo laiku priekš sarunām ar jauno īpašnieku, jo arī viņs vēlas, lai viņa kucēniem būtu laba nākotne. Kā interesentam ir jāsagatavojas uz daudziem jautājumiem par turēšanu un kopšanu, par atvaļinājuma plānošanu utt. Arī audzētājs radīs mazāk pozitīvus aspektus par šo lielo, garspalvaino suņu audzēšanu un kopšanu, lai topošais īpašnieks pirms pirkšanas varētu uzzināt par visām iespējamām problēmām.

Pirmajās desmit nedēļās audzētājam ir jārūpējas par fiziskajiem un psihiskajiem pamatiem, tam ir liela nozīme. Viņam jācenšas kucēnus pieradināt pie cilvēkiem, tā lai arī svešinieki tiktu ar prieku sagaidīti.

Apmeklējot audzētājus jāievēro arītas, kā tiek kucēni audzināti un aprūpēti. Viņiem vajadzētu uzaugt tādā vidē, kur ir daudzveidīgi attīstības pamudinājumi, kā piemēram, dažāda veida zemes pamati ( zālājs, smilts, grants, dēļi, utt.), dažādas pārmaiņas un priekšmeti tiek iepazīti spēlējoties. Apvidum, kur  suņi dzīvo, vajadzētu pēc iespējas būt tiram no dubļiem un suņu izkārnījumiem. Caurejas agdījumos ir jābūt sevišķi uzmanīgiem, tā varētu būt pazīme uz kādu nopietnu slimību. Bieži tas ir tikai momentāni, dēļ pārmaiņām, uztraukuma, kuņģa- zarnu- trakts kairinājums.

Kucēniem vajadzētu būt ar skaidrām, neaizlipušam acīm un ar bieziem plušķainiem kažociņiem. Tam nav jābūt simtprocentīgi tīram, jo kucēniem patīk visvairāk spēlēties un dažreiz arī pavārtīties pa zemēm. Un nevienam audzētājam nebūt nav tik daudz laika, savus mazos brašuļus ik reizi ķemmēt.

Svarīgi: kucēniem vajadzētu, savam vecumam atbilstoši kustēties un jau diezgan labi un koordinēti staigāt. To ka viņi ik pa laikam skrienot vai ķerot, zaudē līdzsvaru, ir pilnīgi normāli. No kucēniem, kuri bez nekāda iemesla apkrīt, būtu jāatsakās, jo tiem varētu būt attīstības traucējumi.

Kad nu jaunais iemītnieks ir izvēlēts, līdz mājās pārvešanai viņu vajadzētu vēl pāris reižu apciemot. Tikai tā pats var novērot ātrās pārmaiņas kucēnam un izveidot pirmās vienotības sajūtas. Pēdējā apciemošanas reizē var atstāt pie audzētāja kādu segu, kuru šad un tad var izmantot par guļamvietu. Tā vismaz brauciena laikā un pirmās dienas jaunajā mājā tuvumā ir pazīstama smarža no midzenīša, ar kuru viņs tad jūtas mazliet drošāk un vieglāk pārdzīvo šķiršanos.

Pēc pārdošanas līguma parakstīšanas audzētājs nodod pircējam injekciju ( medicīnas) pasi, kas apliecina, akd kucēns ir saņēmis vajadzīgās potes. Nedrīkst piemirst arī radu rakstus. Atbildības pilns audzētājs iedos līdz vēl arī nelielas pamācības par ēdināšanu un to problēmām, un arī citas svarīgas lietas, kas dos nelielu pabalstu jaunajam īpašniekam.

Pirmajos mēnešos jaunais, lepnais īpašnieks noteikti uzdos daudz jautājumu audzētājam, kurš noteikti atlicinās laiku, lai atbildētu uz jaunajiem jautājumiem.