Mēs atrodarmies nelielā pilsēfiņā
Bad Bodenteich, pašā Luneburgas viršu apgabala viducī (Lüneburger Heide).Dzīvojam personīgajā mājā
(140m˛) ar nelielu piemājas dārziņu un zālāju (900m˛)
ar ļoti daudz mežiem
un pļavām mūsu apkārtnē. Arī Elbas-blakus-kanāls
nav tālu no mums (Elbe-seiten-Kanal). Mūsu nosaukums “Kurzeme” nāk
no Latvijas, tas ir viens no Latvijas četriem apgabaliem, no kura nāk
arī mana sieva.

Kopš 1990.g. es interesējos par šo rasi. Nejauši kādā žurnālā es uzdūros uz rakstu par šo rasi. Es biju sajūsmā par šās rases izskatu un arī rakstura īpatnībām. Es centos izlasīt visas iespējamās grāmatas, kurās tika minēts kaut kas par šiem suņiem, apmeklēju visas iespējamās izstādes, kur piedalījās arī šās rases suņi un visbeidzot apmeklēju pat audzētājus, kuriem piederēja tādi suņi.
1996.g. es pieteicos uz savu pirmo kucēnu (Carlos vom Hohenzollerland). Šī rase nav tik izplatīta, tapēc reizēm ir pat jāstāv “rindā”!!! Es biju sajūsmā par šo kucēnu un esmu vēl joprojām. 1998.g. iegādājos otru kucēnu, šoreiz kucīti, ar nodomu, kādreiz audzēt kucēnus (Anna von Winseler Hof).
Tagad,
protams ir tik tālu, kad paši audzējam un pavairojam šo rasi!!!
Mazliet par Ģimeni

Mani
sauc, Thomas Grams, dzimis 1969.g. 17. maijā Ulcenā (Uelzen). Pēc
profesijas esmu policijas virs-meistars, valsts policijā. 1998.g.apprecējos
ar Gitu Grams, dzimusi Saldū 1975.g. 30.septembrī. Latvijā viņa
ir apguvusi dārznieces arodu, Vācijā 1998.g. nolika tiesības
un 2002.g. veiksmīgi pabeidza floristikas skolu (2.g.).
Mani suņi ir ļoti laimīgi par šādu dzīvnieku mīlošu
saimnieci. Carlos jutās ļoti laimīgs un ieslēdza
Gitu savā sirdī. Anna, bija tajā laikā
tikai divas nedēļas pie manis, un jau no pirmās reizes, kad
iepazina Gitu uzskatīja viņu par
savu “bosu”. Es viņai vairs nebiju nekas. Tikai ar Gitu viņa spēlējās
no visas sirds, tikai Gitas dotās komandas tika izpildītas...
Annai interesēja tikai Gita!!!
Mums
ir arī viena meita, Linda, dzimusi Saldū 1994.g. 27. maijā. Linda
iet jau sestajā
klasē,
iet
sunu skolā un dejo moderno
deju grupā. Ar mūsu suņiem viņa saprotas ļoti labi.
Reizēs, kad atnāk ciemos draudzenes, tad Carlosam klājas plāni.
Šim nepārtraukti tiek dotas komandas un reizēm tiek arī
apvainots, līdz es apžēlojos par manu suni un eju pastaigāties.